Beidzot, beidzot, beidzot.. izdevās kārtīgs panku pārtijs. Jau vairāk kā gadu kopā ar draugiem rosāmies ap slaidu būvēšanām un tālredzīgiem milzu slaidošnas plāniem. Mazākā mērogā šis tas bija izdevies jau iepriekš, it sevišķi ziemā. Bet lielais slaids vārdā “O, jobcik” un tā māsa, saukta par “Mauku”, līdz šim bija tikai pievīluši un pārsvarā mētājās krastā. Diemžēl Latvijā šai nodarbei pietrūkst tādu kārtīgu vietu un viļņi ir nesaudzīgi pret jebko, kas stāv viņu ceļā.

Šobrīd arsenālā ir vairāki slaidi, kurus panki ir nosaukuši vārdos – Pidargejs, Mauka, O,jobcik, Lenten un Petter. Jau labu laiku aizkulisēs bija runas par iespēju lielākos no tiem glabāt pie Raita tēva mājām Vitrupē, kas ļoti atvieglotu montāžas un pārvietošanas problēmas. Tā arī izdarījām, jau laikus nogādājām tos tur un sākām gaidīt izdevigu vēja prognozi, kas piepildījās vienā no maija nedēļas nogalēm.

Iesākumā, lai iesildītos, ūdenī ielikām tikai vienu posmu “Mauka”. Pēc tam pievienojām otru posmu “O,jobcik”. Abi kopā ap deviņi metri slīdvirsmas. Tālāk sekoja kliedzieni, vaidi, bļāvieni, triecieni, zilumi, smaidi un neizsakāma piepildījuma laime. Jā, beidzot arī Latvijā ir izdevies kārtīgi paslaidot uz ūdens. Gandrīz katrs pieveica abu slaidu kopējo attālumu un sāka pirmās rotācijas un visādas citādas iznešanās slīdot….Turpinājums noteikti sekos!

Īpaš paldies par slaidu glabāšanu Raitim “RV”.
Fotomeistari: Ernests Štāls, Kapars Čekotins.