Jau vairākus gadus bija vēlme agrā pavasarī noķert jūrā kādu ledus kluci un mēģināt paslaidot. Reiz pat bijām līdz Igaunijai aizskrējuši, bet nekā…bija gan ledus, gan vējš, bet diemžēl ne kopā vienā vietā. Vispār jau pavasarī ledus ir viltīgs – ātri pamanās pazust no piekrastes. Piemēram, šogad gaidīju kad izies Gauja, noķēru brīdi, bet, jau tājā pašā dienā, viss ledus bija aizpūsts prom no tuvējās jūras piekrastes. Nekā tāda kur varētu paskrāpēt dēli.
Tomēr jau savlaicīgi bija ienākušas ziņas ka Ragaciemā uz tālā sēkļa ir uzķērušies pāris paprāva izmēra ledus kalni. Marta pēdējā dienā, pie atbilstoša vēja virziena, aizskrējām ķert balto brīnumu. Un tiešām kādu kilometru no krasta bija pāris aisbergiem līdzīgi spoži balti ledus gabali.