Kā jau katru gadu, vasaras vidū plānos bija apmeklēt Eiropu, ar domu kārtīgi uzkaitot un paklaiņot pa piekrasti ar auto.
Izbraucām divatā (Dāvis un Gints J.) ar Liquid Force busiņu. Nerezervējām nekādus prāmjus un dzīvošanas, lai būtu maksimāli mobili ķert vēju.
Jau iepriekš bijām sagatavojušies lielāko ceļojuma daļu nakšņot busiņā. Pat ūdens, ko nomazgāties un lēts ledusskapis bija līdz.
Izmantojot iespēju nesatraukties par inventāra svaru, kā parasti ir lidojot, ņēmām līdzi visu iespējamo. Beigās busiņš sanāca nopakots kā īsta “Dime” divpaka.

Pedālis grīdā un jau pēc 24 stundām Vācijā Langefeldē uz pāris dienām iegriezāmies pabraukāt pa kabeļu trasi. Jāatzīst, ka redzētais pārsteidza. Šim sportam noteikti vēl ir liela nākotne un pamatīgs popularitātes bums tuvākajā laikā.
3 mākslīgie ezeri aprīkoti ar kabeļiem. Visu iespējamo izmēru un formu slaidi, kastes, uzmetieni un visādi citādi brīnumi, kā sevi izklaidēt. Vietējie naži rādīja tiešam iespaidīgu brīvstila un slīdiņu braukšanas līmeni. Kopumā parks izskatījās pēc īsta Vācijas kultūras un izklaides centra. Bārbekjū, alus dzertuves, mākslīgā pludmale, kāzu svinības, ballītes un vēl visāda citāda jezga vienuviet un visam tam pa virsu kabeļu parks. Lieki piebilst, ka vieta bija ļoti iecienīta.
Noteikti iesakām to apmeklēt kādā Vācijas caurbraukšanas tūrē, vai pat speciāli veltīt tam kādu nedēļu, lai kārtīgi izbaudītu visus perfekti uzkonstruētos un uzbūvētos šķēršļus.

Tālāk sekoja Holande, ar domu apmeklēt un notestēt vietējās kait pludmales. Pirmā, vārdā Wijk aan Zee netālu no Amsterdamas. Pavisam nejauši trāpījās tieši tā pati vieta, kur Len10 filmēja savus pirmos megakaitlūpus. Tas pats mols un milzu kuģi fonā.
Pirmais, kas uzreiz pārsteidza – nenormālais kaitu skaits debesīs. Tipiska Eiropas atklātās jūras pludmale, pārpildīta ar kaitiem kā mūsu Kiteparty, tikai 10tiem kilometru teritorijā. Vietējie draugi vēl nosmīkņāja par mūsu brīnīšanos un atmeta: “this is uncrowded”.
Pieļauju, ka tur vienuviet bija 10x vairāk kaiteru nekā Baltijas valstīs un Skandināvijā kopā. Melnais tūkstotis.

Jūra salīdzinoši sāļa. Satiksme uz ūdens nereālākā, lai kaut ko nopietni izpildītu. Ūdens segums kā jau pie Ziemeļu jūras vājākā vējā – milzu čops ar pamatīgu straumi.
Bez īpašas nožēlas, tās pašas dienas vakarā nolēmām braukt citur laimi meklēt.

Netālu no Workum pilsētas paspējām apmeklēt kempingu ezera tuvumā. Bija iespēja kaitot ar bojām ierobežotā futbola laukuma izmēra teritorijā. Bez nekādas mīlestības pametām arī šo vietu. Priekšroku devām jūras pusē esošajam spotam Harlingenas pilsētā. Jāatzīst, tā bija viena no pārdzīvojumu bagātākajām kaitošanas reizēm. Jūra tā kā jūra, bet ūdens biezs un duļķaini brūns kā dubļi. Pat šļakatas, kas nāca no kaita dēļa, bija kā bieza šķidras šokolādes masa. Tā kā pa ceļam bijām atskatījušies zirgu izmēra megacūkas, nevienu brīdi nepazuda sajūta, ka kaitojam pa cūku vircu, lai gan smakas nebija nekādas, pat ne tādas kā ir Latvijas ūdenszālēm. Vai tie bija bez smaku sūdi vai kas cits, tā arī necentāmies noskaidrot. Pāris reizes gan sanāca pabāzt galvu zem ūdens. Jajk!
Mazie kuģīši, porcelāna liliputi, dambji, motorenes un viscaur arhitektūras pieminekļi, protams, ir forši, bet brīvību mīlošam Latviešu kaiteriem pārapdzīvotā Holande noteikti nav pa prātam.
Visur esošais kaiteru pārblīvējums tikai spieda ātrāk pielikt punktu Holandei kā vietai, kur kaitot vairāk kā vienu reizi. Nē, paldies. Ejam tālāk. Labi, ka neieplānojām nakšņošanas un pateicoties divpakai vārējam turpināt ceļu.

Maucām tālāk uz iepriekš apmeklēto un nesalīdzināmi kaitošanai piemērotāko valsti Dāniju.
Jā, Dānija jau iepriekš bija izpelnījusies mūsu atzinību, kā viena no labākajam vietām, kur kaitot Eiropā, ja ne pat visā pasaulē.
Jau nākamajā dienā kāri sākām meklēt pirmo miglaini kartē iezīmēto kaitvietu, ko man bija ieteicis viens Portugālē dzīvojošs vācu vindsērferis.
Meklējot solīto brīnumzemi, nolemjam aizbraukt līdz Mando salai. Izrādās, tas, kas kartē izskatās pēc tilta, patiesībā ir zemes strēle, kura paisuma laikā aplūst. No sākuma it kā nobēdājāmies, bet likām lietā iztēli, jo nopludinātā ceļa teritorija izskatījās pēc vareni laba fleta. Rezultātā diena izvērtās par riktīgu frīstaila sesiju, jo ūdens neskaitāmu kilometru platībā bija pilnīgi gluds ar dziļumu nedaudz virs ceļa – pamatīga pozitīvisma deva uz Holandes dubļu fona. Tiesa gan pēc kaitošans saņēmām aizrādījumu, ka šī ir “completely restricted area” t.i. dabas parks ar maksimālo ierobežojumu, jo šeit vairojoties kaijas un pīles.

Turpmāk vienkārši vairāk uzmanību pievērsām kartē ar zaļu līniju apvilktajām teritorijām. Dānijā ir tik daudz iespēju, ka tas nesagādāja īpašas grūtības. Papilnam citu vietu ar perfektiem fletiem un bez ierobežojumiem.

Nākamajās 2 nedēļās slīpējām un kalām jaunus trikus, vietā netālu no Hvide Sandes. Uz to brīdi mums pievainojās Zanda un Reinis. Tuvāk izvēlētajam kaitpleķim, Zondervigā noīrējām ērtu 120m2 mājiņu un dzīvojām visnotaļ izlaidīgu kaiteriem piemērotu dzīvesveidu. Regulāri gan uzmetot aci prognozēm, jo ļoti gribējās noprovēt kaut ko no slavenā Dānijas viļņa. Ne velti sērferi bija sastopami uz katra stūra.
Bet laiciņš tik dzina un dzina mūs uz neredzēsi/neticēsi perfekto gludā ūdens spotu, kurš bija ideāli piemērots triku apgūšanai. Pie DA virziena bija tik stabils vējš, kādu iespējams iepriekš nekad nebijām redzējuši. Pūķi bija gluži kā piekalti debesīs un pūta samērīgi 5-10 m/sec kā nu kuru dienu.

Pēdējās dienās tikām arī pie kārotā viļna netālu no Klitmoller un pie Norre Varupor mola. Izdevās tieši tā, kā varētu vēlēties, lai beidzas katrs ceļojums. Vējš ap 10+ m/sec. un mola aizsegā perfekts vilnis – liels, gluds un seksīgs. Lai arī tas bija jādala ar bariņu sērferiem un pāris vindsērfingistiem, tas bija to vērts katru pavadīto mirkli un noķerto metru.

Novērojumi:

*Vācijas Kabelis
*Gulēt automašīnā un kempingot stāvvietās gan Holandē, gan Dānija pārsvarā ir aizliegts. Bet mums tā arī neviens to neaizrādīja.
*Holandē ir pārāk daudz kaiteru.
*Holandē tiešām var ceļot ar laivu pa kanāliem.
*Holandē ir smukākā modernā arhitektūra, kādu esam redzējuši.
*Holande ir kapitāli pārapdzīvota un uz bāņiem ir korķi.
*Dānijā degviela bija lētāka kā Vācijā. Ja pirka vēlu vakaros un brīvdienās, tā sanāca pat Latvijas cenās.
*Dānijā ir dāņu kronas. Norēķināties var arī eiro, bet atlikumu izdod kronās.
*Apdzīvotības ziņā Dānija augustā ir salīdzinoši tukša. Korķu uz ceļiem nav.
*Ēdiens veikalā bija padārgs, bet vienmēr varēja atrast labus akcijas piedāvājumus.
*Katrā sevis cienošā piejūras ciematā speciālā vietā varēja nopirkt svaigas zivis un citus mošķus no jūras.
*Dānijas jūrā ir milzu krabji, Mēness zivis, medūzas un vaļi.
*Dānijā un Holandē nav mežs.
*Ja pašiem negribējās gatavot, varēja lēti paēst kebabos.
*Augustā ūdens temperatūra ir kapeiciņu siltāka kā Latvijā.
*Jūrā ūdens ir sāļāks, fjordos kā Baltijas jūrā.
*Ir gan fleti, gan milzu viļņi, gan čops pēc izvēles. Ir pat vieta, kur var sērfot uz prāmja radītajiem viļņiem.
*Pilsētā Hvide Sande bezvēja gadījumā ir kabelis.
*Sondervigā ir golfs.
*Katrā ciematā ir vienotais birojs, kas nodarbojas ar mājiņu īrēšanu.
*Der visi vēju virzieni.
*Var kaitot praktiski bez ierobežojumiem, izņemot atsevišķos dabas parkos.
*Piebrauktuve ar bezmaksas stāvvietu pie jūras ir tiešām ik pa kilometram.
*Norre Varupor ir bezmaksas WIFI visā pilsētā.
*Dāņi nav agresīvi un mierīgi panes citu cilvēku dīvainos izgājienus.
*Augustā noder gan biezā, gan plānā hidra, atkarībā no vēja virziena.
*Var kvalitatīvi sērfot.
*Visur čum un mudž no vācu vonvāgeniem.
*Līdzi jāņem visi kaitu izmēri ieskaitot 5m2 un 14m2.
*Makšķere var noderēt.
*Kad labi pūš, bieži līst lietus un ir zemi mākoņi.
*Kad labi pūš, latvietis var noķert savu lielāko vilni mūžā.
*Kad labi pūš no jūras, ir auksts gaiss.
*Ir jābūt gatavam piekāpties dabas varenības priekšā.
*Dzīvojamā mājiņa augustā uz nedēļu 4 cilvēkiem maksā no 300 eur un uz augšu, atkarībā no prasībām. Jūlijā dārgāk, septembrī lētāk. Mūsu izvēlētā mājiņa 130m2 maksāja 470 eur, ieskaitot ūdeni un elektrību uz 8 dienām.
*Viesnīcu un mājiņu rezervēšana internetā
*Pamatproduktus, var iepirkt pa ceļam Polijā vai Vācijā, bet noteikti vajag atstāt brīvu vietu dāņu jūras veltēm.
*Ceļmalās aplokos var redzēt pelēkas cūkas, kas ir lielākas par dažu labu zirgu. Nezinu, varbūt viņas ari labprāt ēd cilvēkus.
*No 3 nedēļām pusotru nodzīvojām busiņā.
*Personīgais auto ir viens no pamatnosacījumiem kvalitatīvam ceļojumam.
*Grādīgie nemaksā nemaz tik dārgi un ir visos veikalos.
*Septembrī un Oktobrī pēc statistikas Dānija ir visvējainākā vieta Eiropā.!!!
*Laba Dāņu kaitlapa ar norādēm uz spotiem
*Tūrisma info
*Pati labāka ziņa – no kaitošanas viedokļa Dānija ir praktiski neizsmeļama. Ja labi gribētu varētu saskaitīt desmitiem vai pat simtiem tūkstošu kaitošanai piemērotu vietu. Viens skatiens Google earth kartē jau vien dos pietiekamu ainu, lai nojaustu bezizmēra iespējas.
Es jau iepriekšējo reizi teicu, ka braukšu vēl un šoreiz saku to pašu. Es braukšu vēl.:)

Foto: Zanda, Reinis, Dāvis

teksts:Dāvis